Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: condī-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
condiō
|
condior
|
condiam
|
condiar
|
—
|
—
|
2 p.
|
condis
|
condīris
|
condias
|
condiāris
|
condī
|
condīre
|
3 p.
|
condit
|
condītur
|
condiat
|
condiātur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
condīmus
|
condīmur
|
condiāmus
|
condiāmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
condītis
|
condimini
|
condiātis
|
condiāmini
|
condīte
|
condimini
|
3 p.
|
condiunt
|
condiuntur
|
condiant
|
condiantur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
condiēbam
|
condiēbar
|
condīrem
|
condīrer
|
2 p.
|
condiēbas
|
condiebāris
|
condīres
|
condirēris
|
3 p.
|
condiēbat
|
condiebātur
|
condīret
|
condirētur
|
Plur.
|
1 p.
|
condiebāmus
|
condiebāmur
|
condirēmus
|
condirēmur
|
2 p.
|
condiebātis
|
condiebamini
|
condirētis
|
condirēmini
|
3 p.
|
condiēbant
|
condiebantur
|
condīrent
|
condirentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
condiam
|
condiar
|
—
|
2 p.
|
condies
|
condiēris
|
condīto
|
3 p.
|
condiet
|
condiētur
|
condīto
|
Plur.
|
1 p.
|
condiēmus
|
condiēmur
|
—
|
2 p.
|
condiētis
|
condiemini
|
conditōte
|
3 p.
|
condientur
|
condiunto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
condīre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
condīri
|
Participium praesentis actīvi
|
condiens
|
Gerundium
|
condiendi
|
Gerundivum
|
condiendus, -a, -um
|
Основа перфекта: condīv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
condīvī
|
condīverim
|
condīveram
|
condīvissem
|
condīverō
|
2 p.
|
condīvisti
|
condīveris
|
condīveras
|
condīvisses
|
condīveris
|
3 p.
|
condīvit
|
condīverit
|
condīverat
|
condīvisset
|
condīverit
|
Pl.
|
1 p.
|
condīvimus
|
condīverimus
|
condīverāmus
|
condīvissēmus
|
condīverimus
|
2 p.
|
condīvistis
|
condīveritis
|
condīverātis
|
condīvissētis
|
condīveritis
|
3 p.
|
condīvērunt
|
condīverint
|
condīverant
|
condīvissent
|
condīverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
condīvisse
|
Основа супина: condīt-
Participium perfecti passivi
|
condītus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
condītūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
condītum
|
Supinum II
|
condītū
|
condio
Глагол, четвёртое спряжение.
Корень: --.
Семантические свойства
править
- приправлять, придавать вкус ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
- услаждать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
Родственные слова
править
Происходит от ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править