Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: disjectā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
disjectō
|
disjector
|
disjectem
|
disjecter
|
—
|
—
|
2 p.
|
disjectas
|
disjectāris
|
disjectes
|
disjectēris
|
disjectā
|
disjectare
|
3 p.
|
disjectat
|
disjectātur
|
disjectet
|
disjectētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
disjectāmus
|
disjectāmur
|
disjectēmus
|
disjectēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
disjectātis
|
disjectāmini
|
disjectētis
|
disjectēmini
|
disjectāte
|
disjectamini
|
3 p.
|
disjectant
|
disjectantur
|
disjectent
|
disjectentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
disjectābam
|
disjectābar
|
disjectārem
|
disjectārer
|
2 p.
|
disjectābas
|
disjectabāris
|
disjectāres
|
disjectarēris
|
3 p.
|
disjectābat
|
disjectabātur
|
disjectāret
|
disjectarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
disjectabāmus
|
disjectabāmur
|
disjectarēmus
|
disjectarēmur
|
2 p.
|
disjectabātis
|
disjectabamini
|
disjectarētis
|
disjectarēmini
|
3 p.
|
disjectābant
|
disjectabantur
|
disjectarent
|
disjectarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
disjectābo
|
disjectabor
|
—
|
2 p.
|
disjectābis
|
disjectaberis
|
disjectāto
|
3 p.
|
disjectābit
|
disjectabitur
|
disjectāto
|
Plur.
|
1 p.
|
disjectabimus
|
disjectabimur
|
—
|
2 p.
|
disjectabitis
|
disjectabimini
|
disjectatōte
|
3 p.
|
disjectabuntur
|
disjectanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
disjectāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
disjectāri
|
Participium praesentis actīvi
|
disjectāns
|
Gerundium
|
disjectandī
|
Gerundivum
|
disjectandus, -a, -um
|
Основа перфекта: disjectāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
disjectāvī
|
disjectāverim
|
disjectāveram
|
disjectāvissem
|
disjectāverō
|
2 p.
|
disjectāvisti
|
disjectāveris
|
disjectāveras
|
disjectāvisses
|
disjectāveris
|
3 p.
|
disjectāvit
|
disjectāverit
|
disjectāverat
|
disjectāvisset
|
disjectāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
disjectāvimus
|
disjectāverimus
|
disjectāverāmus
|
disjectāvissēmus
|
disjectāverimus
|
2 p.
|
disjectāvistis
|
disjectāveritis
|
disjectāverātis
|
disjectāvissētis
|
disjectāveritis
|
3 p.
|
disjectāvērunt
|
disjectāverint
|
disjectāverant
|
disjectāvissent
|
disjectāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
disjectāvisse
|
Основа супина: disjectāt-
Participium perfecti passivi
|
disjectātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
disjectātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
disjectātum
|
Supinum II
|
disjectātū
|
disjecto
Глагол, первое спряжение.
Приставка: dis-; корень: --.
Семантические свойства
править
- разбрасывать, разбросать, разметать; разгонять, рассеивать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
Родственные слова
править
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править