inflo

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: īnflā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	īnflō	īnflor	īnflem	īnfler	—	—
	2 p.	īnflas	īnflāris	īnfles	īnflēris	īnflā	īnflare
	3 p.	īnflat	īnflātur	īnflet	īnflētur	—	—
Plur.	1 p.	īnflāmus	īnflāmur	īnflēmus	īnflēmur	—	—
	2 p.	īnflātis	īnflāmini	īnflētis	īnflēmini	īnflāte	īnflamini
	3 p.	īnflant	īnflantur	īnflent	īnflentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	īnflābam	īnflābar	īnflārem	īnflārer
	2 p.	īnflābas	īnflabāris	īnflāres	īnflarēris
	3 p.	īnflābat	īnflabātur	īnflāret	īnflarētur
Plur.	1 p.	īnflabāmus	īnflabāmur	īnflarēmus	īnflarēmur
	2 p.	īnflabātis	īnflabamini	īnflarētis	īnflarēmini
	3 p.	īnflābant	īnflabantur	īnflarent	īnflarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	īnflābo	īnflabor	—
	2 p.	īnflābis	īnflaberis	īnflāto
	3 p.	īnflābit	īnflabitur	īnflāto
Plur.	1 p.	īnflabimus	īnflabimur	—
	2 p.	īnflabitis	īnflabimini	īnflatōte
	3 p.	īnflabuntur	īnflanto

Infīnitivus praesentis actīvi	īnflāre
Infīnitivus praesentis passīvi	īnflāri
Participium praesentis actīvi	īnflāns
Gerundium	īnflandī
Gerundivum	īnflandus, -a, -um

Основа перфекта: īnflāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	īnflāvī	īnflāverim	īnflāveram	īnflāvissem	īnflāverō
	2 p.	īnflāvisti	īnflāveris	īnflāveras	īnflāvisses	īnflāveris
	3 p.	īnflāvit	īnflāverit	īnflāverat	īnflāvisset	īnflāverit
Pl.	1 p.	īnflāvimus	īnflāverimus	īnflāverāmus	īnflāvissēmus	īnflāverimus
	2 p.	īnflāvistis	īnflāveritis	īnflāverātis	īnflāvissētis	īnflāveritis
	3 p.	īnflāvērunt	īnflāverint	īnflāverant	īnflāvissent	īnflāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	īnflāvisse

Основа супина: īnflāt-

Participium perfecti passivi	īnflātus, -a, -um
Participium futuri activi	īnflātūrus, -a, -um
Supinum I	īnflātum
Supinum II	īnflātū

īn-flo

Глагол, первое спряжение.

Приставка: in-; корень: -fl-; окончание: -o.

Произношение

• МФА: [ˈiːn.floː]

Семантические свойства

Значение

1. вдувать; надувать, раздувать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство
глаголы: adinflo

Этимология

Происходит от in- «в» + flāre «дуть, веять» (восходит к праиндоевр. *bhle- «надувать, набухать»).