Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: obsecrā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
obsecrō
|
obsecror
|
obsecrem
|
obsecrer
|
—
|
—
|
2 p.
|
obsecras
|
obsecrāris
|
obsecres
|
obsecrēris
|
obsecrā
|
obsecrare
|
3 p.
|
obsecrat
|
obsecrātur
|
obsecret
|
obsecrētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
obsecrāmus
|
obsecrāmur
|
obsecrēmus
|
obsecrēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
obsecrātis
|
obsecrāmini
|
obsecrētis
|
obsecrēmini
|
obsecrāte
|
obsecramini
|
3 p.
|
obsecrant
|
obsecrantur
|
obsecrent
|
obsecrentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
obsecrābam
|
obsecrābar
|
obsecrārem
|
obsecrārer
|
2 p.
|
obsecrābas
|
obsecrabāris
|
obsecrāres
|
obsecrarēris
|
3 p.
|
obsecrābat
|
obsecrabātur
|
obsecrāret
|
obsecrarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
obsecrabāmus
|
obsecrabāmur
|
obsecrarēmus
|
obsecrarēmur
|
2 p.
|
obsecrabātis
|
obsecrabamini
|
obsecrarētis
|
obsecrarēmini
|
3 p.
|
obsecrābant
|
obsecrabantur
|
obsecrarent
|
obsecrarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
obsecrābo
|
obsecrabor
|
—
|
2 p.
|
obsecrābis
|
obsecraberis
|
obsecrāto
|
3 p.
|
obsecrābit
|
obsecrabitur
|
obsecrāto
|
Plur.
|
1 p.
|
obsecrabimus
|
obsecrabimur
|
—
|
2 p.
|
obsecrabitis
|
obsecrabimini
|
obsecratōte
|
3 p.
|
obsecrabuntur
|
obsecranto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
obsecrāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
obsecrāri
|
Participium praesentis actīvi
|
obsecrāns
|
Gerundium
|
obsecrandī
|
Gerundivum
|
obsecrandus, -a, -um
|
Основа перфекта: obsecrāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
obsecrāvī
|
obsecrāverim
|
obsecrāveram
|
obsecrāvissem
|
obsecrāverō
|
2 p.
|
obsecrāvisti
|
obsecrāveris
|
obsecrāveras
|
obsecrāvisses
|
obsecrāveris
|
3 p.
|
obsecrāvit
|
obsecrāverit
|
obsecrāverat
|
obsecrāvisset
|
obsecrāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
obsecrāvimus
|
obsecrāverimus
|
obsecrāverāmus
|
obsecrāvissēmus
|
obsecrāverimus
|
2 p.
|
obsecrāvistis
|
obsecrāveritis
|
obsecrāverātis
|
obsecrāvissētis
|
obsecrāveritis
|
3 p.
|
obsecrāvērunt
|
obsecrāverint
|
obsecrāverant
|
obsecrāvissent
|
obsecrāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
obsecrāvisse
|
Основа супина: obsecrāt-
Participium perfecti passivi
|
obsecrātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
obsecrātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
obsecrātum
|
Supinum II
|
obsecrātū
|
obsecro
Глагол, первое спряжение.
Приставка: ob-; корень: --.
Семантические свойства
править
- [ob + sacro] настойчиво просить, молить, умолять, заклинать (aliquem cum multis lacrimis C; per amicitiam Ter); вводно obsecro будь добр, сделай милость, прошу (oro, obsecro, ignosco C) или возглас удивления скажи, пожалуйста! (obsecro, quem video Ter) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
Родственные слова
править
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править